Ceļvedis · 2026. gada 16. novembris

Pirmie soļi pēc ierašanās Latvijā

Irina Zebcuka

Irina Zebcuka

Legal Point imigrācijas tiesību juriste ·

Uzturēšanās atļauja ir dzīves sākums Latvijā, nevis dokumentu kārtošanas beigas. Pirmajās nedēļās gandrīz visu pārējo nosaka trīs lietas: personas kods, deklarētā dzīvesvieta un jūsu statuss veselības aprūpes sistēmā. Šajā ceļvedī skaidrojam katru no tām ārzemniekiem, kuriem ir Latvijas uzturēšanās atļauja.

Jūsu personas kods

Latvijā valsts iestādes, bankas, klīnikas un daudzi uzņēmumi jūs identificē pēc personas koda. Kā norāda Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), ārzemnieks personas kodu saņem kopā ar termiņuzturēšanās atļauju vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Vīza nedod tiesības uz personas kodu.

Daži ārzemnieki personas kodu saņem agrāk, bez uzturēšanās atļaujas, — piemēram, saistībā ar nekustamo īpašumu, komercdarbību vai nodokļiem Latvijā. Tādā gadījumā kodu piešķir iestāde, kas kārto attiecīgo jautājumu, piemēram, zvērināts notārs, Uzņēmumu reģistrs vai Valsts ieņēmumu dienests. Lai kā jūs to saņemtu, pārbaudiet, vai vārds, uzvārds un dzimšanas datums ierakstīti tieši tā, kā pasē: tas pats kods jums būs vajadzīgs katrā turpmākajā iesniegumā.

Dzīvesvietas deklarēšana

Ārzemniekiem, kuriem ir Latvijas uzturēšanās atļauja, saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likumu ir jādeklarē sava dzīvesvieta (dzīvesvietas deklarēšana). Deklarētā adrese ir vieta, kur valsts uzskata, ka ar jums var sazināties.

Mainot dzīvesvietu, likums paredz mēnesi no dienas, kad sākat dzīvot jaunajā adresē, lai to deklarētu. Deklarēt drīkst tikai tādu adresi, kurā jums ir tiesisks pamats dzīvot, — piemēram, kā īpašniekam, kā īrniekam saskaņā ar īres līgumu vai radniecības dēļ ar īpašnieku.

PMLP norāda trīs deklarēšanas veidus:

  • Tiešsaistē, izmantojot e-pakalpojumu portālā latvija.gov.lv un autentificējoties ar internetbanku, eID karti vai elektroniskā paraksta karti. Deklarēšana tiešsaistē ir bez maksas.
  • Klātienē — tās pašvaldības iestādē, kuras teritorijā atrodas jaunā adrese.
  • PMLP nodaļā, arī saņemot uzturēšanās atļauju. Ja uzturēšanās atļaujas pieprasījumā jau ir nepieciešamās ziņas par adresi, tas var tikt uzskatīts par dzīvesvietas deklarāciju.

Nodevas, dokumenti un izziņas

Deklarējot klātienē PMLP vai pašvaldībā, valsts nodeva ir 4,27 euro, ja vien neesat no tās atbrīvots; deklarēšana tiešsaistē ir bez maksas. Parasti pietiek ar personu apliecinošu dokumentu, un deklarācijā jānorāda tiesiskais pamats dzīvot attiecīgajā adresē. Citus dokumentus iestāde var prasīt tikai tad, ja tai ir pamatotas šaubas.

Kad reģistrā ziņas ir aktualizētas, varat lūgt dokumentu, kas apliecina deklarēto dzīvesvietu. Pirmā šāda izziņa ir bez maksas, par nākamajām jāmaksā valsts nodeva.

Ja dzīvesvieta netiek deklarēta

Par dzīvesvietas nedeklarēšanu var izteikt brīdinājumu vai piemērot naudas sodu līdz 350 euro. Par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu var piemērot naudas sodu no 70 līdz 500 euro. Deklarēto dzīvesvietu var arī anulēt, ja izrādās, ka jums nav tiesiska pamata tur dzīvot, tāpēc adreses deklarēšana vietā, kur faktiski nedzīvojat, nav risinājums.

Kopš 2021. gada 1. jūlija varat norādīt arī vienu papildu adresi Latvijā vai ārvalstīs, kurā ar jums var sazināties. Tas noder, ja daļu gada pavadāt ārpus Latvijas.

Valsts apmaksāta veselības aprūpe

Termiņuzturēšanās atļauja pati par sevi nedod tiesības uz valsts apmaksātu veselības aprūpi. Saskaņā ar LV portālā publicētajām oficiālajām atbildēm, kas atsaucas uz Veselības aprūpes finansēšanas likumu, tiesības uz to ir, piemēram, ārzemniekiem ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju un sociāli apdrošinātām personām — piemēram, darba ņēmējiem (izņemot mikrouzņēmumos strādājošos) un pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi sasniedz minimālo iemaksu objektu. Neatliekamā medicīniskā palīdzība pieejama ikvienam.

Ja uz jums tas neattiecas, praktisks risinājums joprojām ir privātā veselības apdrošināšana un maksas klīnikas. Savu statusu varat pārbaudīt Nacionālajā veselības dienestā (NVD).

Praktiski soļi

  • Saņemot uzturēšanās atļauju, pārbaudiet savu personas kodu un personas datus.
  • Deklarējiet adresi mēneša laikā — tiešsaistē, ja varat autentificēties, citādi pašvaldībā vai PMLP.
  • Glabājiet īres līgumu vai citu dokumentu, kas apliecina tiesības dzīvot attiecīgajā adresē.
  • Katru reizi, mainot dzīvesvietu, deklarējiet jauno adresi mēneša laikā.
  • Pirms ārsta apmeklējuma noskaidrojiet NVD, vai jums ir tiesības uz valsts apmaksātu veselības aprūpi.

Īsumā

Personas kodu saņemat kopā ar uzturēšanās atļauju, adrese jādeklarē mēneša laikā pēc iedzīvošanās, bet tiesības uz valsts apmaksātu veselības aprūpi atkarīgas no jūsu statusa, nevis tikai no atļaujas. Ja šīs trīs lietas sakārtojat laikus, vēlāk vieglāk pagarināt atļauju un iesniegt citus pieprasījumus.

Šim rakstam ir vispārīgs informatīvs raksturs; prasības var mainīties — vienmēr pārbaudiet aktuālos oficiālos noteikumus.

Avoti

Šis raksts sniedz vispārīgu informāciju un nav juridiska konsultācija. Katra situācija ir individuāla — pārrunājiet to ar savu juristu un pārbaudiet likuma tekstu vietnē likumi.lv.

Domājat par pārcelšanos uz Latviju?

Piesakiet maksas juridisko konsultāciju pie Irinas Zebcukas.

Juridiskā konsultācija